Dienesta izmeklēšanas (iekšējās pārbaudes)

Šo pārbaužu mērķis- darbinieku kontrole, lai noskaidrot naudas vai preču zādzības faktus, pārbaudītu lojalitāti, konstatētu darbinieku papildus ienākumus, saistītus ar dienesta pienākumu pildīšanu u.t.t.

Poligrāfa izmantošana veicot dienesta izmeklēšanas (iekšējās pārbaudes), dod iespēju:

• noskaidrot, vai ir notikusi pretlikumīga darbība;
• noteikt iespējamo iesaistīto personu loku;
• noskaidrot pretlikumīgās darbības izpildītājus un līdzdalībniekus, noteikt katras personas lomu, mudināt uz atzīšanos.

Tādā veidā, dienesta pārbaudei tiek izvirzīts mērķis, noskaidrot  vainīgās (vainīgo) personu un reabilitēt pārējos darbiniekus.

Jautājumam par dienesta izmeklēšanām (iekšējām pārbaudēm) pievēršama lielāka uzmanība, jo tieši šajos gadījumos tiek skartas visnopietnākās problēmas, kuru atrisināšanai tiek lūgta poligrafologa palīdzība.

Dienesta izmeklēšanas (iekšējās pārbaudes) privātajā uzņēmējdarbībā, kā likums, tiek uzsāktas, konstatējot kaitniecisku rīcību, vērstu pret biznesa interesēm, un kuras rezultātā darba devējam tiek nodarīts komerciāls vai citāds zaudējums. Ja noticis ārkārtas gadījums, (piemēram, pazudusi nauda, dokumenti, materiālas vērtības u.t.l.), uzņēmējs, privātfirma vai tās drošības dienests to vai citu iemeslu dēļ nevēršas pēc palīdzības tiesībsargājošās iestādēs, bet mēģina pašu spēkiem noskaidrot personu, kura rīkojusies pretēji firmas interesēm, cenšoties līdz minimumam samazināt tās darbības rezultātā radušos zaudējumus.

Tādās samērā tipiskās situācijās cietušās firmas vai juridiskās personas arvien biežāk meklē poligrāfa palīdzību, kas ir likumsakarīgi un pareizi, jo ,pieredze rāda, ka poligrāfa izmantošana dienesta izmeklēšanā, kas attiecas uz noziedzīgu rīcību pret biznesu, ir ļoti efektīva. Aptaujas, izmantojot poligrāfu, ļauj samērā ātri un ar lielu ticamības pakāpi atklāt pārkāpēju, vai , kā minimums, būtiski sašaurināt aizdomās turamo personu loku, novēršot nepamatotās aizdomas no godīgajiem darbiniekiem ( kuru, protams, ir vairāk un kuri nevar strādāt ar pilnu atdevi, kamēr pār viņiem „krīt aizdomu ēna”), tādējādi atjaunojot kolektīva normālo psiholoģisko klimatu.

Ja nu tomēr ārkārtas gadījums ir noticis, - pazudušas materiālas vērtības, mīklainos apstākļos bojāts īpašums u.t.l., -un firmas īpašnieks pārbaudes gaitā ir nolēmis vērsties pēc poligrafologa palīdzības, viņam (darba devējam) ir jāievēro svarīgi nosacījumi, lai maksimāli paaugstinātu poligrāfa pielietošanas efektivitāti:

• Nepieciešams pēc iespējas sašaurināt to personu loku, kuras ir informētas par ārkārtas gadījumu, it īpaši par tā detaļām un niansēm. Jo mazākam personu skaitam zināmas detaļas, jo vieglāk noskaidrot vainīgo personu.
• Vēlams precīzi noskaidrot visas personas, kuras jeb kādā mērā ir informētas par ārkārtas gadījumu, un fiksēt, kad tieši un ko katra no tām ir uzzinājusi par analizējamo gadījumu. Šīs personas ir kategoriskā formā jābrīdina, lai tālāk netiktu izplatīta informācija par notikušo.
• Vislabāk veikt aizdomās turamo personu pārbaudi negaidīti, nedodot iespēju iepriekš sagatavoties.
• Pēc iespējas ātrāk jāgriežas pie poligrafologa, atceroties, ka poligarfologam ir jāiesniedz visa iespējamā informācija par nosūtītajām uz testēšanu personām, kā arī par radušās personas raksturu. Bez tam, poligarfologam ļoti bieži nepieciešams personīgi iepazīties ar notikuma vietu un citām, ar ārkārtas gadījumu saistītām detaļām.

Jāatceras, ka taktisko un metodisko paņēmienu ziņā, pārbaudes dienesta izmeklēšanu gadījumos būtiski atšķiras no skrīninga pārbaudēm, un to rezultivitāte atkarīga no Pasūtītāja precīzām augstāk minēto nosacījumu izpildēm.

Ņemot vērā to, ka pārbaude ar poligrāfu pēc būtības, ir atmiņas izpētes metode, pirmā un otrā rekomendāciju punkta izpilde nodrošinās informācijas par notikušo ārkārtas gadījumu noplūdes apturēšanu. Poligarfiologs, kuram uzticēts atrisināt šo uzdevumu, varēs ātrāk un pārliecinošāk „atsijāt” neiesaistītās personas, jo to atmiņa nav noslogota ar notikuma niansēm, atšķirībā no likumpārkāpēja, kam zināmas visas nodarījuma detaļas un apstākļi.

Labi, ja aizdomās turamo loks ir noslēgts. Iedomāsimies sekojošu situāciju- kurjers saka, ka ir nodevis naudu, bet kasieris apgalvo, ka naudu nav saņēmis. Skaidrs, ka viens no viņiem melo .Šajā gadījumā meļa noskaidrošana ir garantēta! Sarežģītāk, ja aizdomās turamo ir vairāk, to loks nav noslēgts, un pastāv iespēja, ka zādzību izdarījis cilvēks no malas. Vēl jo vairāk tāpēc, ka pēdējā laikā parādās īpaša „ofisu” zagļu kategorija. Gadās, ka pārbaudot visus darbiniekus, rezultātā nākas paziņot-atvainojiet, bet vainīgā starp pārbaudītajām aizdomīgajām personām nav. Protams, vadītājam to nav visai patīkami dzirdēt, jo poligrafologa pakalpojums tomēr jāapmaksā. Bet poligrafologs tajā nav vainojams. Viņš var palīdzēt Pasūtītājam tikai tajā gadījumā, ja starp nosūtītajiem uz pārbaudi cilvēkiem, ir ar nodarījumu saistītā persona, jo „grūti atrast tumšā istabā melnu kaķi, turklāt, ja viņa tur nemaz nav.”

Un tomēr, vēl viens arguments poligrāfa izmantošanas labā tā vai cita ārkārtas gadījumā atrisināšanā-tas strādā ātrāk par jeb ko citu, un pateicoties tam, laika patēriņš uzdevuma atrisināšanai un vēlamās informācijas ieguvei ir ievērojami mazāks. Turklāt ar poligrāfu iespējams iegūt informāciju, kuru iegūt drošības dienestam ir visai mazas izredzes.

Gribam vēlreiz uzsvērt - ja darba devējs vai drošības dienests ir uzsācis dienesta izmeklēšanu, sākotnēji tajā neiesaistot poligarfologu, bet pēc tam kādā etapā tomēr ir nolēmis izmantot melu detektora piedāvātās iespējas, poligrafologam ir jāiesniedz visa informācija (un vēlams bez izņēmumiem), ko iespējams savākt. Visai turpmākai izmeklēšanai jābūt saskaņotai ar melu detektora speciālistiem. Pretējā gadījumā poligrāfa izmantošanas efektivitāte var būtiski samazināties.